Informācija bērniem par tiešsaisti

Ja arī jūsu ģimenē ir pienācis laiks, kad jūsu bērni ir pietiekami veci, lai sāktu izpētīt pasauli tiešsaistē, tad ir vērts ielūkoties dažos padomos, kā šo pieredzi padarīt maksimāli drošāku. Iespējams, jūsu bērns jau tagad labprāt spēlē datorspēles tiešsaistē kopā ar vairākiem, svešiem spēlētājiem, kur viņi var nonākt tiešsaistes čatā ar nepazīstamiem cilvēkiem nenosakāmā vecumā. Vai varbūt jūsu bērnam ir uzdāvināts viņa pirmais telefonus un nu viņš tiešsaistē vēlas sazināties ar saviem draugiem, kuriem arī jau ir viedtālruņi. Jums ka vecākam šajā laikā ir jāpārliecinās, ka varat sniegt visu nepieciešamo savam bērnam drošas tiešsaistes pieredzei, bet tam ir jābūt arī komandas darbam. Jūsu bērniem ir jāzina, kā sevi pasargāt internetā.

Bērnam ir jābūt skaidram priekšstatam – kas tad internets tāds ir nya lån. Jums nav nepieciešams universitātes grāds, lai izprastu interneta pamatus un nodotu tos saviem bērniem. Tas ir pavisam vienkārši, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka internets ir tāds kā datoru kopums, kurā tie visi ir savienoti kopā. Daži no tiem atrodas mājās visā pasaulē, savukārt citi atrodas birojos un kafejnīcās. Tas nozīmē, ka internetā viņi var nonākt saskarē ar dažādu vecumu, valodu un kultūru cilvēkiem. Tas arī nozīmē, ka tāpat kā reālajā dzīvē, ne katram no viņiem būs tikai labi nodomi un intereses.

Bērnam ir noteikti jāiemāca padomāt, pirms kaut ko noklikšķināt. Runājiet ar viņu par interneta mānīšanas un krāpšanas gadījumiem, vīrusiem un citām līdzīgām briesmām. Bērni ir īpaši uzņēmīgi pret izkrāpšanu, jo viņiem nav tādas dzīves pieredzes, lai atpazītu viltus apgalvojumus, kas “iesaiņoti skaistā papīrā”. Norādiet, ka nekad nevajadzētu klikšķināt uz saitēm, kas parādās uznirstošajos lodziņos un reklāmās, un nekad nedrīkst lejupielādēt programmatūru bez vecāku atļaujas.

Kā arī viens no interneta drošības pamatprincips ir tas, ka skaidri ir jāzina, ar ko jums vajadzētu un ar ko nedrīkst publiski dalīties ar citiem cilvēkiem tiešsaistē. Bērniem nekad nevajadzētu dalīties ar kaut ko, kas varētu palīdzēt kādam citam viņu fiziski atrast, tostarp viņa īsto vārdu, uzvārdu, vecumu, adresi / pilsētu, tālruņa numuru, skolu, sporta aktivitāšu klubus, vietējās komandas un tamlīdzīgi. Tas pilnīgi noteikti ietver arī paroles, e-pasta adreses, ģimenes locekļu dzimšanas datumu un personas kodus. Iesakiet savam bērnam izvēlēties pseidonīmu vai segvārdu, ko viņi var izmantot kā identitāti tiešsaistē, un pārliecinieties, ka viņi saprot, kāda veida informāciju viņiem nevajadzētu kopīgot. Šai sarunai nevajadzētu notikt tikai vienu reizi, bet gan tai ir jāturpina attīstīties arī tad, kad bērni kļūs vecāki un sāks izmantot dažādas sociālo mediju piedāvātās iespējas jämför. It kā šķiet pietiekami vienkārši izveidot sarakstu ar lietām, kuras bērniem nevajadzētu izplatīt vai par kurām runāt tiešsaistē. Diemžēl bērni (un arī pieaugušie), kuri sazinās ar citiem cilvēkiem tiešsaistē, galu galā sāk uzticēties dažiem no tiem un uzskata tos par labiem draugiem, lai arī nekad reālajā dzīvē viņi nav tikušies. Tā ir cilvēka daba. Palīdziet bērniem saprast, ka sarunas otrā pusē esošie cilvēki var arī nebūt tie, par kuriem uzdodas. Viņi var sniegt gan nepatiesus vārdus, gan visu pārējo informāciju. Viņi var pat sūtīt bildes, kas pieder kādam citam. Bērniem jāturpina izmantot savu pseidonīmu un jāizvairās no personiskās informācijas koplietošanas ar citiem, neatkarīgi no tā, cik ilgi viņi jau ir konkrētajā tiešsaistē čatā. Un ikviens, kas nevēlas satikt viņu vecāku, lai iepazītos, nav uzticams.