Kāpēc finanšu sistēmas ir tik sarežģītas?

Noteikti daudzi cilvēki ir saskārušies ar jautājumu par to, kāpēc daudzi cilvēki ir tik gudri, lai sarežģītu finanses. Viens no izskaidrojumiem varētu būt cilvēka inteliģences augšupejošais virziens. Finansējums laika gaitā kļūst sarežģītāks, jo finansētāji kļūst ļoti gudri un turpina attīstīt dažādas teorijas. Turpinājumā var apskatīties variantus, kas to noliedz vai apstiprina.

Šī tikai viena no hipotēzēm. Tā varētu arī nebūt pareiza. Finanses (laina FI) vienmēr ir bijušas sarežģīts. Precīzāk varētu teikt, ka tās vienmēr ir bijušas neskaidras un ar zināmu sarežģītību. Sarežģītība ir veids, kā racionalizēt necaurredzamību sabiedrībās, kurās ir daudz pārredzamības. Var teikt, ka neskaidrība ir absolūti nepieciešama mūsdienu finansēm. Šī īpašība nav kļūda, līdz tam brīdim, kad radiāli tiek mainīts veids, kā mēs mobilizējam ekonomisko risku. Finanšu, tajā skaitā arī finansējuma, pamatmērķis ir piespiest cilvēkus uzņemties riskus, kuriem viņi, ja tiktu pilnībā informēti, visdrīzākais nepiekristu.

Finanšu sistēmas palīdz pārvarēt kolektīvās rīcības problēmu. Pasaulē, kur investīciju projektu izmaksas un riski ir pilnīgi pārredzami, lielākā daļa cilvēku būtu nobijušies vai vismaz noraizējušies. Reāls, fizisks uzņēmums ir ļoti riskants “projekts”. Turklāt jebkura projekta veiksmes varbūtība ir atkarīga no tā, cik daudz citu projektu notiek vienlaikus. Kāds, kurš agrārā sabiedrībā mēģināts būvēt automašīnu rūpnīcu, būs nesekmīgs iznākums. Darbiniekiem vai palīgiem nebūs iespējams piegādāt vajadzīgos resursus, lai izpildītu šo projektu. Ja arī kādā brīnumainā kārtā rūpnīca tomēr tiks uzcelta un darbosies, klientu bāzei ir zems kapitāls, kā arī zemas produktivitātes saimniecības darbinieki nevarēs atļauties galaproduktu, t.i., automašīnu. Veiksmīgi reāli ieguldījumi nenotiek, izmantojot izolētos projektus, bet viļņveida – optimistu grupas, no kuriem lielākā daļa tiek sagrauta, bet daži no kuriem dara lieliskas lietas pasaulei un padara arī investorus bagātus. Viens no šiem riskantajiem un sarežģītajiem projektiem mūsdienas ir Tesla uzņēmums ar elektriskajām automašīnām, raķetēm u.c. diezgan pārdrošiem produktiem. Savukārt uzvarētāji ir atkarīgi no zaudētāju pastāvēšanas. Pat pārsteidzošas tehnoloģijas uzplaukuma kontekstā Amazon 1997.gadā bija diezgan zemas investīcijas. Tas būtu bijis absurds ieguldījums bez pieauguma un impulsa, ko radījuši tūkstošiem vienaudžu, no kuriem daži domāja, ka šis projekts ir labs, bet daudz vairāk cilvēkiem tā nelikās.

Viens no finanšu sistēmas mērķiem ir nodrošināt, ka kopumā mēs esam ar lielu ieguldījuma dinamiku, nevis ar zemu ieguldījumu. Ieguldījumu uzplaukuma kontekstā indivīdus var pārliecināt veikt likmes pārredzami riskantos projektos. Ja šāds uzplaukums nebūs, indivīdi, kurus skar risks, racionāli atturēsies. Katrs atsevišķs projekts tiks uzskatīts par riskantu un maz ticams, ka tas izdosies. Tādā gadījumā cilvēkiem priekšroka būs zema riska projektiem ar nelielu, bet drošu un noteiktu atdevi, piemēram, preču uzglabāšana. Pat piedalīšanās daudzos risku projektos nebūs pievilcīga, ja vien ieguldītājs nedomās, ka ir arī daudzi citi ieguldītāji, kuri vienlaicīgi darīs to pašu.

No šāda aspekta, finanšu sistēmas ir kā cukura tabletes, ar kurām cilvēki tiek mudināti un ieinteresēti uzņemties ekonomisko risku. Tāpat kā ar jebkuru labu placebo, cilvēki nedrīkst saprast, ka tās ir tikai ar nedaudz cukura. Cilvēkiem ir jāuztic, ka tas ir brīnišķīgs zinātnes produkts, kura detaļas nekad nevar saprast. Sarežģītība ir vērojama bankās, pie advokātiem u.c. Finansiālās sistēmas arī sabrūk, lai attīstītos un piedzīvotu jaunus risinājumus. Cilvēkiem ir sniegts tikai neliels ieskats plašajā sistēmā ar ko gan bieži vien ir pietiekami, lai apmierinātu savas vajadzības.